Store nav parasts ikdienas ēdiens, tā nav tāda zivs, ko ātri izcept uz pannas.

store-grileta-laima-sula
Grilēta store ar laima mērci
2016-08-17
storu makšķerēšana

Store ir viena no pasaules senākajām zivīm, tā bijusi sastopama uz zemeslodes jau pirms 250 miljoniem gadu. Dažādās pasaules malās ir vairāk nekā 20 storu sugu. Senos laikos gandrīz katrā upē viegli varēja noķert stores, kad tās devās nārstot augšup pa straumi, jo zivis bija lielas, ūdenī labi saskatāmas un peldēja samērā lēni. Sākumā cilvēki nenovērtēja storu ikrus un ķēra tās gaļai, tāpēc storu mātītes viņi meta atpakaļ ūdenī, bet paturēja tēviņus, kuru gaļu uzskatīja par vērtīgāku. Pasaulē ar savām storēm vēsturiski slavenākais reģions ir Kaspijas jūras piekraste, kuru galvenokārt apdzīvoja slāvi, musulmaņi un ebreji. Musulmaņi un ebreji nedrīkstēja stores lietot uzturā, jo zivis, kurām nav zvīņu, viņu izpratnē bija nešķīsts produkts. Toties slāviem iebildumu nebija. Piemēram, literatūrā lasāms, ka tiem kazakiem, kas kalpojuši cara robežsardzē, tikušas piešķirtas izņēmuma tiesības zvejot stores Urālas upē to migrācijas laikā. Viņi pat rūpējušies, lai storu krājumi neizsīkst, un sākuši zveju tikai tad, kad atamans atklājis sezonu septembra vidū. Dažādu sugu stores ķēra gan Krievijā, gan Vācijā, Francijā un citur. Viduslaikos Anglijas, Dānijas un Spānijas karaļi bija izsludinājuši likumu, ka visas noķertās stores ir kroņa īpašums. Tās esot augstu vērtējuši arī mongoļu iekarotāji, kas no pakļautajām teritorijām daļu nodevu pieprasījuši storēs.

Ar laiku cilvēki atklāja, cik vērtīgs produkts ir storu ikri. Sākumā tos lietoja uzturā tikai nozvejas vietu tuvumā dzīvojošie, bet vēlāk ikrus iemācījās sālīt, uzglabāt un pārvadāt. Kad ikri kļuva par galveno storu zvejas mērķi, situācija mainījās – storu tēviņus zvejnieki izmeta, bet mātītes paturēja. Tā storu kļuva arvien mazāk un mazāk, to skaits dabā šodien ir stipri krities, daudzās upēs to vairs nav.

Storu audzētavas un storu dīķi.

Latvijā pieejamas storveidīgās zivis no audzētavām. Mēs galvenokārt izmantojam Sibīrijas stores, kas audzētas tepat Latvijā. Tām ir sulīga, garšīga gaļa. No Polijas ieved arī sterletes, kas ir nedaudz mazākas. Sibīrijas stores pasaulē audzē diezgan daudz, jo tās ir saldūdens zivis un salīdzinoši vieglāk aprūpējamas.

Jebkurā gadījumā storu audzēšana prasa nopietnas investīcijas. Lai store sasniegtu dzimumgatavību un no tās varētu iegūt arī ikrus, vajadzīgi 9-20 gadi. Dzimumgatavību sasniedzot, store sver aptuveni 3,5 kilogramus. Zinu, ka arī Amerikā tagad audzē Sibīrijas stores, no kurām galvenokārt iegūst ikrus. Pēc tiem ir ļoti liels pieprasījums, bet Krievija noteikusi stingrus eksporta ierobežojumus, lai aizsargātu savus resursus.

Store nav parasts ikdienas ēdiens, tā nav tāda zivs, ko ātri izcept uz pannas, sagriežot gabaliņos un apviļājot olā un miltos. Vislabāk stori cept veselu. Tās pagatavošana ir darbietilpīga, taču ir tā vērta. Restorānā stores nereti gatavojam pēc iepriekšēja pasūtījuma.

Ja vēlaties gatavot stores cepeti, zivi izvēloties, rēķinieties arī ar savas cepeškrāsns izmēriem. Ja pērkat stori, nevis to makšķerējat storu dīķos pats, pārliecinieties, ka zivij ir labs aromāts un āda nav kļuvusi gļotaina. Tā kā stores žaunas ir tumšā krāsā, pēc tām par zivs svaigumu ir grūti spriest.

Stores receptes

Storei uzreiz izņem žaunas, nogriež cietās zvīņveidīgās plātnītes sānos, tad stori izķidā, zem astes nedaudz iegriež, izliec asti uz augšu un izvelk cīpslu, kas tur atrodas. Tā kā storei ir bieza āda, tās marinēšanai izmanto nevis sauso, bet šķidru marinādi (ūdens konsistencē) ar sāli, pipariem, ķiplokiem. Marinē trīs stundas, pēc tam cep cepeškrāsnī 160 grādos bez vāka aptuveni stundu. Īsi pirms cepšanas beigām stori var plānā kārtiņā pārziest ar majonēzi, lai veidojas tīkama garoziņa. Var pievienot burkānus, kartupeļus, piedevām labi noderēs arī skābēti gurķi un lociņi.

Manā uztverē store saistās galvenokārt ar krievu virtuves tradīcijām, tāpēc uzskatu, ka tieši šie vienkāršie produkti tai piestāv vislabāk; šāda kombinācija izturējusi gadsimtu pārbaudi.

Sena krievu recepte ir arī tvaika peldē gatavota store ar burkāniem. Tiesa gan, tā kā stores esot bijušas iecienītas arī Senajā Grieķijā, tās mēdz saistīt arī ar Vidusjūras reģiona virtuves tradīcijām, tāpēc pavāri mēdz storēm pievienot kaperus un olīvas, visu kopā sautējot 20-25 minūtes. Store ir samērā trekna, tai pašai par sevi piemīt patīkama garša un aromāts un nav nepieciešamas dažādas asas, eksotiskas garšvielas. Ļoti gardi ir storu šašliki, tāpat arī kūpinātas stores, īpaši jau – karsti kūpinātas, tās gluži vai kūst uz mēles. Nav liegts arī gatavot stores fileju, piemēram, tvaikotā veidā, bet visbagātīgāk stores garša un sulīgums tomēr atklājas, ja tā sagatavota vesela.

Arī storu galvas, spuras un astes, kur ir gana daudz labuma, izmantojamas kulinārijā, tās lieliski der zivju zupai vai soļankai, gan svaigas, gan kūpinātas.

NRA, Reaton svaigo produktu menedžeris Romans Gluhmans

Comments are closed.